Datu ieguve no uzticamiem avotiem

Kvantitatīvie un kvalitatīvie pētījumi, ekspertintervijas, aptaujas, sekundārie dati. Bez reāliem datiem nekas netiek analizēts, un netiek pieņemti lēmumi.

Drošs pamats stratēģiskiem lēmumiem

Precīzi dati un analīze novērš minējumus un ļauj uzņēmumam balstīt inovācijas, investīcijas un tirgus izvēles uz reāliem faktiem, nevis intuīciju.

Pamats visai turpmākajai stratēģijai un ieviešanai

Bez kvalitatīva izpētes posma stratēģijas un tirgū ieviešanas fāzes risinājumi nevar būt ilgtspējīgi. Tas ir sākuma punkts, kas nosaka, vai nākamās darbības būs efektīvas.

SPKC — Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi

Veikts Latvijas iedzīvotāju veselības uzvedības monitorings: uztura paradumi, smēķēšana, alkohols, fiziskās aktivitātes, miegs, fiziskie mērījumi un asinsspiediens. Tika izmantota klātienes interviju pieeja, apvienojot anketēšanu ar objektīviem mērījumiem.

Dalībnieki: 3567 respondenti visā Latvijā.
Rezultāts: radīts valstij kritiski svarīgs datu kopums sabiedrības veselības politikas plānošanai, identificējot riska grupas un izmaiņas ilgtermiņa paradumos.

Rīga — atkritumu šķirošanas paradumi un motivācija

Pētījums noskaidroja rīdzinieku paradumus un barjeras sadzīves un bioloģisko atkritumu šķirošanā, analizējot motivāciju, konteineru pieejamību, zināšanu līmeni un šķirošanas ietekmi uz ikdienu.

Dalībnieki: 811 Rīgas iedzīvotāji.
Rezultāts: sniegti dati par šķirošanas uzvedības mehānismiem, kas ļāva definēt uzlabojumus infrastruktūrā, komunikācijā un pakalpojuma dizainā.

Finanšu izlūkošanas dienests — sabiedrības izpratne par finanšu noziegumiem

Veikta reprezentatīva iedzīvotāju aptauja par sabiedrības izpratni un attieksmi pret finanšu pārkāpumiem, krāpniecības riskiem, kriptovalūtu lietošanu un uzticēšanos institūcijām. Analīze parādīja sabiedrības gatavību ziņot, riska uztveri un zināšanu trūkumus NILL jomā.

Dalībnieki: 1008 iedzīvotāji no visas Latvijas.
Rezultāts: iegūti dati, kas tiek izmantoti FID komunikācijas un izglītošanas stratēģijai, lai precīzi mērķētu būtiskākos riska segmentus.

Latviešu valodas aģentūra — jauniebraucēju valodas apguves pieredze

Analizēta jauniebraucēju motivācija un vajadzības latviešu valodas apguvē, informācijas pieejamība par kursiem, mācību kvalitāte un valodas lietojums ikdienā. Izmantota triangulācijas pieeja — intervijas un kvantitatīvi dati.

Dalībnieki: 50 padziļinātās intervijas + aptauja.
Rezultāts: identificētas galvenās barjeras un ieteikumi valodas politikas uzlabošanai, tostarp centralizētas informācijas sistēmas izveide un atbalsta rīku pilnveide.