Atkritumu šķirošana Rīgā: ko patiesībā parāda iedzīvotāju uzvedības dati
Atkritumu šķirošana vairs nav tikai vides aktīvistu tēma. Tā ir infrastruktūras, pakalpojumu kvalitātes, iedzīvotāju paradumu un komunikācijas jautājums. Ja kāds no šiem elementiem nestrādā, sistēma klibo. Tieši tāpēc lēmumi atkritumu apsaimniekošanā nevar balstīties uz pieņēmumiem vai skaļiem saukļiem – tiem jābalstās datos.
InnoMatrix kopā ar partneriem īstenoja kvantitatīvu pētījumu Getliņi EKO vajadzībām par Rīgas iedzīvotāju atkritumu un bioloģisko atkritumu šķirošanas paradumiem. Pētījums sniedz detalizētu, uz uzvedību balstītu priekšstatu par to, kas Rīgā strādā, kas nestrādā un kāpēc.
No attieksmes uz uzvedību – kur rodas plaisa
Viens no būtiskākajiem secinājumiem: zināšanas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību Rīgā ir salīdzinoši augstas. Lielākā daļa iedzīvotāju konceptuāli atbalsta šķirošanu un saprot tās nozīmi. Taču attieksme ne vienmēr pārvēršas konsekventā rīcībā.
Īpaši izteikti tas redzams bioloģisko atkritumu šķirošanā. Šī atkritumu kategorija rada visvairāk neskaidrību, jautājumu un praktisku šķēršļu. Tas nav motivācijas trūkums, bet sistēmisks jautājums – cilvēki bieži nezina, ko drīkst un ko nedrīkst likt BIO konteinerā, vai arī šāds konteiners nav ērti pieejams ikdienas maršrutā.
Infrastruktūra ir svarīgāka par aicinājumiem
Pētījuma dati skaidri parāda, ka infrastruktūra būtiski ietekmē uzvedību. Konteineru pieejamība, to novietojums, skaidrs marķējums un saprotami noteikumi ir izšķiroši faktori. Ja šķirošana prasa papildu piepūli, paradums neveidojas, pat ja attieksme ir pozitīva.
Tas ir būtisks signāls atkritumu apsaimniekošanas plānotājiem. Komunikācija pati par sevi problēmu neatrisina. Bez funkcionējošas, lietotājam draudzīgas sistēmas aicinājumi šķirot paliek deklaratīvi.
Kāpēc BIO atkritumi ir īpašs izaicinājums
Bioloģisko atkritumu šķirošana prasa izmaiņas ikdienas rutīnā – virtuvē, ēdiena gatavošanā, atkritumu uzglabāšanā. Šeit svarīga ir ne tikai infrastruktūra, bet arī praktiska, konkrēta informācija. Nevis vispārīgi skaidrojumi par aprites ekonomiku, bet skaidras atbildes uz ikdienas jautājumiem.
Pētījums parāda, ka tieši šajā posmā visbiežāk rodas barjeras. Tas nozīmē, ka tur arī ir vislielākais uzlabojumu potenciāls – gan pakalpojuma dizainā, gan komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Dati kā instruments labākiem lēmumiem
Šāda veida pētījumi ļauj skatīties uz atkritumu apsaimniekošanu nevis kā uz tehnisku sistēmu, bet kā uz cilvēku uzvedības jautājumu. Tie palīdz saprast:
– kur iedzīvotāji apmulst;
– kur infrastruktūra neatbalsta vēlamo rīcību;
– kur komunikācija nesasniedz mērķi.
Tieši šī izpratne dod pamatu mērķētiem, praktiski īstenojamiem uzlabojumiem. Mazāk pieņēmumu, vairāk faktu. Mazāk vispārīgu kampaņu, vairāk precīzu risinājumu.
InnoMatrix pieeja
Mūsu pieeja nemainās – mēs strādājam ar reālu uzvedības datu analīzi un palīdzam tos pārvērst lēmumos, kas strādā praksē. Ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana sākas nevis stratēģiju dokumentos, bet iedzīvotāju ikdienas paradumos. Un tie ir jāsaprot tikpat precīzi kā jebkura cita sistēma.
Ja organizācijai nepieciešams datos balstīts pamats lēmumiem vides politikas, pakalpojumu dizaina vai komunikācijas jomā, pētījumi ir pirmais un nepieciešamais solis.
